Krusta karu kustība norisinājās Eiropā , tajā piedalījās visu kārtu pārstāvji un ilga gandrīz 200 gadus – no 11.gs. beigām līdz 13.gs. beigām.
Klermonas Koncils 1095.
1095. gada 27. novembrī Klermonas Koncila ( augstāko garīdzinieku sanāksme) pāvests Urbāns ΙΙ savā uzrunā aicināja sākt „svēto karu”, lai atbrīvotu Jēzus kapu(Jeruzālemi) no neticīgajiem.
Šis aicinājums izraisīja sajūsmu arī tautas ļaužu vidū, viņi sauca : Deus lo volt (Dievs to vēlas).
Krusta karus izraisīja ne vien reliģiska, bet arī politiska un ekonomiska rakstura cēloņi, kā arī varaskāre. Daudzi nabadzīgie bruņinieki cerēja svešumā atrast laimi un bagātību, iegūt zemi iekarotajos apgabalos. Ļoti interesēta krusta karu kustībā bija Baznīca un Romas pāvests, kurš tādā veidā centās gan nostiprināt savu ietekmi Rietumeiropā, gan arī apvienot savā vadībā sašķeltos rietumu un austrumu kristiešus. Vidusjūru un Baltija jūras tirgotājiem savukārt pavērās jaunas tirdzniecības iespējas.…
