Tāpat kā liela daļa filozofu pirms un pēc viņa, Anselms gribas brīvību uzskata par nepieciešamību morālās atbildības pastāvēšanai. Līdz ar morālās atbildības ieviešanu cilvēkiem parādās iespēja izvēlēties būt taisnīgiem un tādējādi nonākt līdz mērķim, kura sasniegšanai Dievs ir cilvēkus radījis - mūžīgai svētlaimei .
Pirmajā De libertate arbitrii nodaļā tiek izvirzīts jautājums - vai brīvā griba ir spēja izvēlēties starp grēkošanu un negrēkošanu un vai tā cilvēkiem piemīt vienmēr? Ja tā nav, tad kā ir iespējams kādam likt uzņemties atbildību par saviem grēkiem? Pirmkārt, lai gan Anselms uzskata, ka Dievs ir visa ontoloģiskā cēlonis, brīvā griba ir sfēra, kurai nav citu cēloņu ārpus paša aģenta . Ar to pietiek, lai ikkatrai racionālai būtnei būtu jāuzņemas pilna morālā atbildība par savu rīcību. Otrkārt, Anselms gribas brīvībai nošķir divus aspektus.…
