Nafta ir šķidrs, eļļains degizraktenis. Tā sastāv no dažādiem ogļūdeņražiem (piemaisījumu veidā tajā ir arī daži citi organiski savienojumi). Nafta parasti ir tumšā, zaļganbrūnā krāsā, bet tā var būt arī gaiši brūna, sarkana vai pat bezkrāsaina. Gaismā nafta fluoristicē.
Naftas elementsastāvs ir šāds: C-80...88%, H-10...14%, O-0,1...7%, S-0,01...5%.
Ja naftā pārākumā ir alkāni, tad to sauc par metāna naftu vai parafīnnaftu. Tāda nafta ir Pensilvānijā (ASV). Bet, ja tajā pārākumā ir cikloalkāni, tad to sauc par naftēnu naftu. Tāda nafta ir, piemēram, Azerbaidžānā.
Nafta ir bijusi pazīstama jau sirmā senatnē. Šumērā, Asīrijā, Bābelē to lietoja gaismekļos, par konservēšanas līdzekli un līmvielu. Apmēram no 400. gada destilētu naftu, tā sakot, „balto naftu” (benzīnu un petroleju) lietoja degbultās. Viduslaikos naftu sāka saukt par petroleju (no grieķu petra- klints, latīņu oleum- eļļa). Tagad tā sauc vienu no naftas destilācijas frakcijām.
Iekšdedzes dzinēju degvielai ļoti svarīgs ir oktānskaitlis. Jo lielāks ir šis skaitlis, jo mazāka tieksme ir degvielai motora cilindrā detonēt.…
