-
Teātra sporta pirmsākumi
Gadsimtu laikā bijuši daudzi dažādi improvizācijas stili. Mūsdienu improvizācijas vistiešākais sencis ir Commedia Dell’Arte, kas visā Eiropā bija populārs gandrīz 200 gadus, sākot ar 16-tā gadsimta vidu. Tēlotāju trupas ceļoja no pilsētas uz pilsētu, sniegdamas priekšnesumus laukumos vai uz pārvietojamām skatuvēm. Visi improvizēja savus dialogus noteikta scenārija rāmjos. Kad Commedia atmira, improvizācijas teātris pagaisa nezināmajā, līdz to spontāni un katrs atsevišķi no jauna atklāja divi cilvēki, kas arī veidojuši šo mākslas veidu tādu, kāds tas eksistē mūsdienās - Kīts Džonstons (Johnstone) un Viola Spolina (Spolin).
K. Džonstons ir britu izcelsmes kanādietis, aktiermākslas pedagogs un dramaturgs, tagad Kalgari Universitātes profesors, kuram tālajos sešdesmitajos gados radās ideja veidot Improvizācijas teātri, par kura pirmo mēģinājuma vietu kļuva Anglijas Royal Court teātra studija, kas profesionāliem aktieriem piedāvāja savdabīgu, tam laikam neierastu “atjaunošanās kursu” - “Tas, ko man neatļāva skolotāji”.…
Teātrsports (angļu theatresport) ir licenzēta, atraktīva, publiska spēle, kas apvieno teātra mākslas (runa, pantomīma, muzicēšana, skatuviskā darbība, iztēle) un sporta spēļu elementus (tiesneši, punktu skaitīšana, noteikumu ievērošana, laika limits). TS nav iestudēta izrāde, bet brīva improvizācija dažādās ainās, kuru vietu, laiku un citus apstākļus bieži nosaka skatītāji, kas ļauj arī viņiem būt daļai no procesa. TS improvizācijas metodika ir praktisku vingrinājumu un spēļu komplekss, kas attīsta noteiktas personības kvalitātes: • drosmi (uzdrīkstēšanās); • spontanitāti (reakcija); • iztēli; • akceptējošu uztveres – attieksmes modeli, kurā ar smaidu pieņem neveiksmi (es atsakos no savas versijas par labu tev) un elastīgi (iespējams, ka var notikt arī tā) atšķirīgu viedokli; • prasmi uzticēties ne tikai savām idejām, bet “pieslēgties” arī citu idejām un tās akceptējot attīstīt.
