Mēs esam pieraduši, ka šausminošie stāsti pat to, ka psihiski slimi cilvēki “sātana izdzīšanas nolūkā” tika sisti līdz nāvei, iekalti ķēdēs vai pilnībā izolēti no apkārtējiem cilvēkiem ir ļoti tāla vēsture. Šādu notikumu atstāstu var lasīt gan vēstures grāmatās, gan aplūkot (atveidotus lellēs) Paula Stradiņa medicīnas muzejā. Mūsdienās garīgi slimus cilvēkus važās nekaļ, taču kā nevēlami sabiedrības locekļi viņi tiek izolēti no apkārtājiem cilvēkiem. Manuprāt, no apkārtējiem sabiedrības locekļiem ir jāizolē tikai tās personas, kas savas slimības dēļ ir bīstami sev un apkārtējiem. Bieži aprūpes iestādes ir pilnas ar garīgi slimiem cilvēkiem, kuri patiesībā savas veselības dēļ varētu dzīvot mājās, ģimenē, taču lai nebūtu par slogu saviem ģimenes locekļiem, tiek ievietoti aprūpes iestādē. Esmu dažkārt aizdomājusies, vai izolējot viņus no apkārtējās sabiedrības netiek pārkāptas viņu cilvēktiesības un kāda ir sabiedrības loma šai aspektā. …
