Manuprāt, gan Hamleta, gan karaļa, gan karalienes, gan Ofēlijas un citu varoņu pārdzīvojumus un emocijas bija ļoti viegli uztvert un sajust arī sevī. Nepilnības lasījumā es nesaskatīju, bet izrādē dažkārt skatuves iekārtojums būtiski atšķīrās no lasītā, kas traucēja saskatīt galveno domu.
Lasot lugu, ne reizi vien gribējās raudāt, ne reizi vien gribējās šausmināties par varoņu rīcību. Visa sižeta garumā es, nemoliedzami, iedziļinājos savās domās un piekritu traģēdijas autoram, ka katra cilvēka dzīvē ir, bija un būs noteiktas problēmas, no tām nav iespējams ne aizbēgt, ne paslēpties. Protams, šo traģēdiju nav tik viegli lasīt, bet tas noteikti ir pūļu vērts. Es iesaku gan izlasīt, gan noskatīties šo traģēdiju, jo gan lasot, gan skatoties, ir iespējams saskatīt dažādas domas un vēstījumus. Traģēdijā sniegtās problēmas ir aktuālas arī mūsdienās.
…
