Johans Heinrihs Pestalocija (1746 – 1827) dzimis Cīrihē (Šveicē) ārsta ģimenē. J.Pestalocija tēvs nomira, kad zēnam bija tikai 5 gadi. Visas rūpes par audzināšanu gūlās uz mātes un aukles pleciem. Abām sievietēm bija liela ietekme zēna dzīvē. Zēns bieži ciemojās laukos pie sava vectēva. Tur dzīvodams, J.Pestalocijs iepazina zemnieku grūto likteni, redzēja, kā muižnieki un arī manufaktūru īpašnieki viņus izkalpināja.
Pēc pamatskolas beigšanas viņš iestājās latīņu skolā. Skolā valdošā autoritārā disciplīna un arī šaurā mācību programma zēnu neapmierināja.
J.Pestalocijs iestājās augstākajā mācību iestādē Colegium Carolinums, pabeidza divus kursus (filoloģijas un filozofijas). Studēt teoloģiju viņš negribēja, iesāka studēt tieslietas, bet studijas nepabeidza.
J.Pestalociju ietekmēja franču apgaismotāja Ž.Ruso un arī vācu filosofu K.Volfa un G.Leibnica uzskati. Cīrihes profesora J.Bodmēra ietekmē daudzi jaunieši, starp tiem arī J.Pestalocijs, noorganizēja pulciņu, kurā jaunieši apsprieda gan vēstures un morāles, gan arī audzināšanas jautājumus.
1774.gadā J.Pestalocijs atklāja bērnu patversmi Neihofā. Viņš iedomājās, ka bērni paši varēs nopelnīt līdzekļus patversmes uzturēšanai. J.Pestalocijs mācīja bērniem lasīt, rakstīt, rēķināt, bet vairāki amatnieki apmācīja bērnus savā arodā. …
