Runājot tieši par ietekmi, ko darbs Rīgā radījis mūzikā, jārunā „Rienci” un tā sižetu, tā ir tīri Rīgas opera, saskaņojoties ar tās sižetu. Tās libreta ideja radās jau 1837. G. Drēzdenē, kad iepazinās ar tāda paša nosaukuma Bulvera romānu, librets izstrādāts Jelgavā9 . Tūlīt arī tika uzsākta mūzikas komponēšana. Jau redzams no biogrāfijas, cik plašā vērienā jaunais autors no paša sākuma iecerēja šo op, domājot par tās uzvedumu Parīzē, tādēļ var teikt, ka tajā jau bija šī darba veiksmes iedīglis. Pirmais cēliens sacerēts 1839.g . Rīgā, otrs pēc pusgada Parīzē, bet vēl trīs pēdējie tapa pēc ilga laika Parīzē 1840. g. Sižetiski „Rienci” ir varonis- tribūns, kas grib atbrīvot romiešus no apspiedēju kundzības un nodibināt brīvu republiku(vēsturiski itāļu pilsētvalstu laiks). Tomēr viņa ideālisms nespēj pārvarēt īstenību, pūlim pārāk tīk izpriecas, viņi nespēj sekot varonim. Op. Beidzas traģiski. Parīzē tā operisku slavu guva vien 1869. G.10 Rienci tēlā jūtamas dziļas paralēles ar komponista paša izjūtām, esot vēlākajā Latvijas galvaspilsētā, taču, līdziģi kā citas vēstures problēmas, tie ir tikai minējumi. Rihardam Vāgneram „Rīgas periods” visumā bija svarīgs viņa talanta attīstē, uzskatu izveidē, tāpat ražīgu radošo meklējumu laiks.…
