19. gs 90-tajos gados tautas atmodas kustība bija sevi izsmēlusi. Tā nespēja sniegt atbildes uz sāpīgajiem sociālajiem un politiskajiem jautājumiem un necentās arī meklēt tiem atrisinājumu. Latviešu sabiedrība smagi cieta no pārkrievošanās žņaugiem, bet tautībnieku vienīgā atbilde bija pacietīga gaidīšana uz valdības reformām un cerība, ka viss jau būs labi. Situācija, ka tautas atmoda nespēj pāraugt politiskā nacionālismā, bija acīmredzama. Bija nepieciešams meklēt jaunus ceļus.
19. gs 80-to gadu beigās un 90-to gadu sākumā latviešu tautā sāka izplatīties jauns kultūras virziens, ko sauca par jauno strāvu. Šī virziena piekritēji jeb jaunstrāvnieki sludināja mācības, kas daudzos jautājumos bija pilnīgi pretējas tautas atmodas darbinieku jeb tautībnieku idejām. Pazīstamākie jaunstrāvnieki bija Rainis ( J. Pliekšāns ), Aspazija ( E. Rozenberga ), J. Jansons – Brauns, P. Stučka. Kaut gan tautībnieki centās Jauno strāvu apkarot, tomēr jaunstrāvnieku mācībām latviešu tautā ilgu laiku bija daudz piekritēju. Šāda jaunās strāvas izplatīšanās izskaidrojama ar vairākiem tai labvēlīgiem apstākļiem.
Jaunās strāvas izplatīšanās iemesli.…
