“Māras Zālītes dzeja iezīmē visai savdabīgu krustpunktu, kurā savienojas gan atbalsis no Aspazijas un Raiņa, gan tieksme turpināt sešdesmito gadu dzejnieku aizsāktos motīvus, gan kārtējie nacionālā koda radīšanas mēģinājumi, gan astoņdesmito gadu intelektuālisms”.
(Guntis Berelis)
Viņas dzejā ir saskatāms pozitīvisms, visa labā apzināšana. Māras Zālītes aktīvā pozīcija ir humānisma apliecinoša. Lietas, kas mūžam ir bijušas aktuālas, Māra Zālīte pārnes uz savu laikmetu, konkrētāk, 20 gs. 80. 90. gadiem. Visos Māras Zālītes krājumos ir aizskartas lietas, kas prasa patosu, bet autore spēj pārvērst šīs tēmas ļoti liriskas un pat intīmas.
Māra Zālīte dzimusi 1952.gada 18.februārī, pašā ziemas spelgonī, kad bija 40 grādu sals. Dzimusi politiski represēto ģimenē tālu Sibīrijā – Krasnojarskā. Tolaik ģimene dzīvoja barakā kopā ar daudziem citiem. Dzīvojot Sibīrijā, Māras Zālītes viens no vismīļākajiem cilvēkiem bija viņas krustmāte Asja Kolmane. Kad Mārai Zālītei bija četri gadi, tad krustmāte apprecējās ar krievu jūrnieku un aizbrauca uz Ļeņingradu. Kopš tā laika viņas vairs nav redzējušās.…
