Ģenētiskās daudzveidības evolūcija gan individuālā, gan populācijas līmenī dažādu selekcijas principu ietekmē atstāj dažādas sekas uz šķirnes veselību. Šīs sekas var iedalīt divās kategorijās: nozīmīga ietekme uz šķirnes veselību (iedzimtas slimības, trūkumi, problēmas) vai daļēji kaitīgas (inbredās depresijas sekas). Suņiem standartā iedzimtas problēmas izsauc recesīvas alēles, tas arī ir galvenais iemesls inbredajai depresijai. Populācijās ar zemāku Ne rādītāju šādām alēlēm ir lielāka iespēja būt lielākā skaitā. Ņemot vērā arī to, ka recesīvās alēles spēj izpausties tikai homozigotiem īpatņiem, tas iespējams arī populācijas, kur homozigoti indivīdi ir vairumā (kas nozīmē arī samazinātu individuālo ģenētisko daudzveidību). Pozitīvie efekti lielam homozigotu indivīdu skaitam ir tādi, ka tas palielina iespēju atklāt nevēlamās un kaitīgās recesīvās alēles, kuras pēc tam ar selekcijas palīdzību no populācijas var izskaust un neļaut ģenētiskam defektam izplatīties populācijā. Inbredās depresijas sekas dažādās populācijās var atšķirties, piemēram, gūžu displāzija Vācu aitu suņiem un Zeltainajiem retrīveriem un auglības problēmas Īru vilkusuņos.…
