Lēnām brauc savos ratos pa debess jumu dieve Kikte. Melni ir dieves zirgi, ar melnu plīvuru viņa klāj zemi. Viss ir tumsā tīts. Zvaigznes drūzmējas ap dieves Niktes ratiem, pār zemi plūst nenoteiktā mirgojošā gaisma. Ausmas dieve Eosa ir zvaigžņu māte, Astrejs viņas tēvs. Viņu ir daudz, ar tām nokaisītas visas tumšās debesis. Bet tad austrumos atspīd itkā vāja blāzma. Tā iedegās arvien gaišāk un gaišāk. Tur debess jumā uzbrauc dieve selēne. Platradži vērši lēnām velk viņas ratus. Mierīgi, majestāciski savā garajā, baltajā tērpā, ar mēness sirpi matos brauc Selēne pa debess jumu. …
