Komunikācija:
Japānā vizītkartes sauc par ‘meishi’- līdzīgi kā saņemot un dodot dāvanas, arī vizītkartes tiek pasniegtas un saņemtas ar abām rokam. Tām vajadzētu būt drukātām vienā pusē japāniski, bet otrā- savā valodā. Kad pasniedz vizītkarti, tā jāpasniedz ar japāņu tekstu uz augšu.
Vizītkartē būtu jānorāda vārds, uzvārds, kompānijas nosaukums, adrese un personas telefona numurs.
Īpašu uzmanību jāvelta saņemtajām vizītkartēm- uz tām nevajadzētu neko rakstīt, kā arī likt makā, jo tas var tikt uztverts kā necieņas izrādīšana. Saņemot vizītkarti, tā rūpīgi jāapskata, lai tādā veidā izrādītu cieņu.
Kamēr nav noticis vizītkaršu apmaiņas process, biznesa saruna nevar sākties.
Pieņemtais sveicināšanās veids ir palocīšanās, tomēr daži japāņi var sveicināties arī ar vāju rokasspiedienu- to gan nevajag uztvert kā rakstura rādītāju.
Ja japānis saveicinās, paklanoties, tad jāatbild ar tādu pašu palocīšanos- tikpat zemu, kā to darīja biznesa partneris. Tas, cik zemu palokies, nosaka attiecību statusu starp abiem biznesa partneriem. Palokoties, jāskatās zemu un plaukstas jātur pie kāju stilbiem. Vizītkaršu apmaiņa notiek pēc sasveicināšanās- to ir ļoti svarīgi atcerēties.
…
