-
Ūdens monitorings
2011. - 2015. g.
2. Lauksaimniecībā izmantojamās tehnikas izplūžu gāžu ietekme uz klimata izmaiņām Latvijā, kas tieši vai netieši saistītas ar ūdens kvalitāti Latvijā
Kā jau katrā rūpniecība snozarē arī lauksaimniecība tiek izmatota masīva tehnika darba rezultātu uzlabošanai un produktu ieguvei vairumā. Šādas masīvās tehnoloģijas, kā traktori, smalcinātāji, labības pļaujmašīnas u.c. tiek darbinātas lielākoties ar benzīnu vai kādu citu tehniku darbinošu vielu. Šādu aparātu izmantošana, protams, veicina nelabvēlīgo iznešu nonākšanu atmosfērā, kas, savukārt, veicina klimata izmaiņas. Īsā laika periodā un nelielos daudzumos šādu aparātu izmantošana nebūtu ļoti kaitīga dabai, tačum, Latvijā lauksaimniecības nozare ir diezgan plaša, un, protams, katrs Latvietis vēlas un tiecas būt labākais savā jomā, iedgādājoties aparātus vairumā, lai palielinātu savu ražas ieguvi.
Protams, skatoties uz šo no ekonomiskās puses, jā šāda darbība ir saprotama, taču, neviens īsti nepadomā par kaitīgajām noplūdes gāzēm, kas nonāk atmosfērā. Jo vairāk šādu gāžu nonāk atmosfērā, jo krasākas izmaiņās notiek klimatā. Šāda veida noplūžu rezultātā rodas sāļie lieti, kas attiecīgi līst dažādās teritoriālajās daļās ietekmējot vidi un ietekmējot apkārtējos. Noplūdes gāžu radītie bojājumi ietekmē gaisu un atmosfēru, kas noved pie klimata izmaiņām, kas noved pie ūdens kvalitātes pasliktināsanās.
…
Udens_monitorings_Latvijas_lauksaimnieciba Kvalitatīva ūdens izmantošana neattiecas tikai uz ikdienā dzeramo ūdeni, bet arī to, kas nonāk notecēs no dažādu veidu ražotnēm1. Trešdaļu Eiropā izlietotā ūdens patērē lauksaimniecības nozare. Nekvalitatīvas ūdens izmantošanas rezultātā apgrozībā tiek palaists sliktas kvalitātes ūdens, kā rezultātā tiek piesārņota ne tikai apkārtne, bet arī ikdienā uzņemtā pārtika. Viens no dabai nedraudzīgākajiem ūdens piesārņojuma veidiem nāk no lauksaimniecībā izmantotajiem pesticīdiem2 un mēslojumiem3. Laiksapstākļi arī ietekmē ūdens piesārņotību, vai, vismaz, ietekmē cilvēku darbību ūdens piesārņošanas ziņā. Mainoties nokrišņu režīmam dažādās Eiropas daļās būs pieejams dažāds daudzums saldūdens. Vietās, kur ūdens daudzums samazināsies būs jūtama pašcīņa gan ūdens patērētājiem (cilvēkiem), gan dabai. Ūdens trūkuma gadījumā rūpniecības un mājsaimniecības var izstrādāt veidus, kā izmantot mazāk ūdens, tomēr pastāv risks nodarīt potenciālu, neatgriezenisku kaitējumu no ūdens atkarīgajām ekosistēmām4, kas ietekmētu ne tikai dzīvi ap konktrēto ūdenstilpni, bet arī iedzīvotājus un ūdens patērētājus.