Zeme vēsturiski vienmēr bijusi svarīgākais resurss, bez kura nav iespējam cilvēku dzīve uz mūsu planētas: tā nodrošina vietu, cilvēkam dzīvot, celt mājokļus un teritoriāli pārvietoties, kā arī nodrošināja pārtikas un apģērba ieguvi. Zeme ir uzlūkojama kā bāze, uz kuras un no kuras cilvēki, kā arī atsevišķas tautas var sasniegt to vai citu bagātības līmeni. Zeme tika uzlūkota galvenokārt kā dabas resurss, kā fizisks ķermenis, kas nepieciešams cilvēku sabiedrības eksistencei. Tāpēc arī kopš seniem laikiem vienmēr ir pastāvējuši iekšēji un ārēji konflikti par zemes teritorijas sadalīšanu un pārdalīšanu, jo valstis centās iegūt savā pārvaldīšanā lielākas zemes platības. Tas nodrošināja tām iespēju nodot saviem pilsoņiem jeb arī kādai šķirai vai kārtai lielāku labklājību un varu. Arī šobrīd arvien daudzu tautu izdzīvošanas iespējas un valstu varenība ir cieši saistīta ar tās teritorijas platību un dabas bagātībām , kas ir tās rīcībā un nodrošina tai nozīmi pasaulē.…
