Secinājumi
Lielākā daļa Bizantijas mozaīku tika iznīcinātas kara laikā, turpretim paliekošās tiek minētas kā dažas no krāšņākajām mozaīkām pasaulē.
Daudz ko es apbrīnoju par senajām mozaīkām - to, kāda ir progresa loģika un elegance - tessera jeb šo mozaīku gabaliņu virziena noteikšana formas piešķiršanai, kā arī vizuālās vibrācijas, grafiski projecējot un attēlojot plakanus un klusus objektus; to, cik ļoti mozaīkas līdzinās glezniecībai; to, cik ļoti neaptverami smalks darbs ir ieguldīts. Mozaīkas piešķir dzīvību roku darba mīkstumam un nepilnīgumam. Šis maigums dod mozaīkām telpu, lai elpotu.
Lai arī renesanses laikmeta mākslinieki amatniecību noraidīja, modernisti to atdzīvināja. Sākot no dižā Antoni Gaudī līdz Art deco dizaineriem, šie modernie mākslinieki palīdzēja saglabāt seno mākslas formu dzīvu un pavēra ceļu mūsdienu mozaīkas veidotājiem. Mūsdienu mākslinieki un amatnieki strādā ar akmeni, keramiku, gliemežvākiem, stiklu, spoguli, pērlītēm un nu jau ņem kā materiālu arī neierastus priekšmetus, piemēram, leļļu detaļas, pērles vai fotogrāfijas. Kamēr senās mozaīkas mēdza būt arhitektūriskas, mūsdienu mozaīkas ir sastopamas, sākot no parku soliem un puķu podiem līdz ģitārām un velosipēdiem. Priekšmeti var būt tik mazi kā auskars vai tik lieli kā māja. Taču ir gandrīz neiespējami iedomāties, ka mozaīkas, kas izgatavotas mūsdienu apstākļos, izdzīvos vēl 2000 gadus.
…
