20.gs. mūzikā, pēc ekspresionisma izkropļotā pasaules skatījuma, trūka dzīvesprieku apliecinošas mūzikas. Šajā situācijā veidojās jauns strāvojums, kas apzināti vēlējās paust pilnasinīgu dzīves izjūtu. Vitālisma mūzikas valoda ir koša un spilgta. Tajā izmantoti visdažādākie kustību žanri. Par sensāciju Berlīnē kļuva Kurta Veila (1900.-1950.g.) “Trīs grašu” operas pirmizrāde. Luga, kas izmantota šī muzikālā uzveduma pamatā stāsta par Londonas padibeņu ikdienišķo dzīvi, atspoguļojot to caur satīras prizmu. Mūziku veido balādes un songi, kurus dzied aktieri. Izmantotas visdažādākās deju formas – tango, fokstrots, bostons, šimmijs u.c., kas pasniegtas ekstravagantā manierē. Visu pasauli pārstaigājusi “Romantiskā bandīta Mekija Naža dziesmiņa par haizivi”…
