Vācu fiziķis V. Rentgens 1895.gadā konstatēja kādus nezināmus starus, kuri turpmākajos gados izmainīja visu pasauli (lielākoties medicīnas jomu).
V. Rentgens konstatēja, ka no caurules, kurā rodas katodstari, izplatās vēl nezināmi stari, kas iet cauri stiklam, gaisam, kā arī daudziem ķermeņiem, kas ir necaurspīdīgi parastajai gaismai. Šos starus vēlāk nosauca par rentgenstariem par godu šim slavenajam fiziķim.
Rentgenstaru viļņa garums ir robežās no 10 nm līdz 100 pm (atbilstošās frekvences ir 30 PHz līdz 3 EHz). Tos sauc par mīkstajiem rentgenstariem un tos var iegūt ar rentgenlampām.
Rentgenstarus ar viļņa garumu zem 100pm, sauc par cietajiem rengenstariem, un to iegūšanai ir nepieciešams elementārdaļiņu paātrinātājs. To viļņu garumi pārklājas ar gamma staru viļņu garumiem.
Rentgenstari ir neredzami, bet tiem ir speciāla fiziska īpašība – tie ierosina daudzu vielu spīdēšanu un spēcīgi darbojas uz gaismu jutīgiem materiāliem. Tādēļ, lai spētu tos pētīt un konstatēt, lieto īpašus ekrānus, kas spīd rentgenstaru iedarbībā. Pateicoties šai īpašībai vācu fiziķis tos arī atklāja.…
