Seksuāli transmisīvās slimības

Seksuāli transmisīvas slimības (STS) ir bieži sastopamas dažādās valstīs, ieskaitot arī Latviju. Pēdējo gadu laikā Latvijā novēro strauju saslimstības pieaugumu ar STS. Tādēļ mūsu valstī tiek veltīta pastiprināta uzmanība, lai informētu cilvēkus, kā izsargāties no STS.
1.Judīte Pirsko “Sliktās slimības”, žurnāls “Sveiks un vesels/Veselība” 3/1999; lpp.: 24-25.
[Latvijā saslimstība ar seksuāli transmisīvajām jeb venēriskajām slimībām joprojām sit augstu vilni. Prognozējam, ka šogad tiks reģistrēti 2,5 tūkstoši cilvēku, kuri slimo ar sifilisu, 1,3 tūkstoši - ar gonoreju, 1,5 tūkstoši - ar urogenitālo hlamīdiju infekciju. Zināmo personu, kas ir injicētas ar AIDS izraisošo vīrusu, skaits sniedzas jau pāri 200.
Seksuāli transmisīvo slimību izplatību veicina iedzīvotāju uzvedība. Bieža seksuālo partneru maiņa, dzimumattiecības ar gadījuma paziņām, prostitūtu seksuālo pakalpojumu izmantošana paaugstina risku saslimt ar venēriskām slimībām, it īpaši, ja šādu seksuālo attiecību laikā netiek lietots prezervatīvs.]
Seksuāli transmisīvas slimības ir infekcijas slimības, kuras iegūst galvenokārt dzimumkontakta laikā ar inficētu partneri, neveicot profilaktiskus pasākumus.
2. Judīte Pirsko “Sliktās slimības”, žurnāls “Sveiks un vesels/Veselība” 3/1999; lpp.: 24-25.
[Seksuālo attiecību laikā iespējams inficēties ar:
• baktērijām, kas izraisa sifilisu un gonoreju, mikopiazmozi un ureaplazmozi;
• hlamīdijām, kas izraisa uroģenitālo hlamidiozi;
• vienšūnu parazītu - trihomonu, kas ir trihomonozes izraisītājs;
• vīrusiem, kuri izraisa tādas slimības kā AIDS, anoģenitālās kārpas, anoģenitālo herpesu, kā arī vīrusu hepatītus B un C, citomegalovīrusu infekciju.]
Iekaisums parasti skar dzimumceļu un urīnceļu gļotādu.
Vieglāk ir izvairīties no šīm saslimšanām nekā tās ārstēt. Turpmāk apskatīsim STS biežākos simptomus, veicamos izmeklējumus slimības atklāšanai, to ārstēšanu un veidus kā izvairīties no saslimšanas.…