Literatūra – savdabīgs mākslas veids – vienlaikus ir gan nacionālo, gan vispārcilvēcisko vērtību izteicēja, uzkrājēja, tālākvirzītāja. Literatūra ir nesaraujami saistīta gan ar tautas vēsturi, gan kultūru.
Ojārs Vācietis (1933.13.11-1983.28.11).
Dzimis Valkas aprinķī, Trapenes pagastā kalpu ģimenē. Mācījies Trapenes pamatskolā un Gaujienas vidusskolā. 1952.-1957.g. studējis LVU Vēstures un filoloģijas fakultātē.
Strādājis “Literatūras un Mākslas” redakcijā, Latvijas Valsts izdevniecībā, par žurnāla “Liesma” literāro līdzstrādnieku (1958.-1959.), Rīgas kinostudijas scenāriju kolēģijas redaktoru, par žurnāla “Draugs” atbildīgo sekretāru (1968.-1977.), pēc tam ir žurnāla “Zīlīte” vecākais redaktors. 1956.gadā uzņemts Rakstnieku savienībā.
Pirmā publikācija – dzejolis “Miera balss” Apes raj. laikrakstā “Sarkanā Ausma” 1950.g. Ceturdaļgadsimtu darbodamies dzejā, viņš devis desmit grāmatas pieaugušajiem, četras – mazajiem lasītājiem. No visiem latviešu dzejniekiem citām tautām visvairāk pazīstams O.Vācietis, jo viņa dzeja tulkota krievu, ukraiņu, igauņu, gruzīnu, zviedru, angļu valodās.
O.Vācietis miris Rīgā, apbedīts Carnikavas kapos.…
