Par zinātnes centriem viduslaiku musulmaņu pasaulē jau kopš 8.gs tika atzītas Kufra un Basra. Arābu zinātni lielā mērā ietekmēja grieķu un indiešu sasniegumi. Indieši izgudroja ciparus, Eiropā dēvētus par arābu cipariem, kas Eiropā nonāca caur Persiju un Ēģipti. Arī kokvilna Eiropā nonāca caur arābu zemēm. Arābi veidoja arī ļoti pamatīgas klimatiskās kartes, kuras vēl mūsdienu zinātnieki izmanto, lai veiktu pētījumus par klimatu izmaiņām pēdējā tūkstošgadē. 10. gs radās pirmās kaligrāta ģeogrāfiskās kartes, kurās atzīmēta arābu pasaule no Spānijas līdz Turkmenistānai.
…
