-
Lauka kurss bioģeogrāfijā
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| IEVADS | 3 | |
| PĒTĪJUMA MATERIĀLI UN METODES | 5 | |
| LODES MUIŽAS APKĀRTNES FIZIOĢEOGRĀFISKAIS RAKSTUROJUMS | 7 | |
| 9.poligona un Vidzemes augstienes fizioģeogrāfiskais raksturojums | 7 | |
| 1. | BIEŽI SASTOPAMO SUGU SARAKSTS UN TĀ ANALĪZE | 10 |
| 1. | 9.poligona visbiežāk sastapto sugu uzskaite tabulā | 10 |
| 2. | 9.poligonā visbiežāk sastapto sugu analīze | 14 |
| 2.1. | Sugu atradnes un to kartēšana Lodes muižas apkārtnē | 17 |
| 2.2. | Sugu atradnes un to kartēšana Lodes muižas apkārtnē | 19 |
| 2.3. | Sugu atradnes un to kartēšana Lodes muižas apkārtnē | 21 |
| 3. | SUGU UN BIOTOPU KARTĒŠANA | 23 |
| 3.1. | Mežu biotopi | 23 |
| 3.2. | Ruderāli biotopi | 26 |
| 3.3. | Zālāji | 28 |
| SECINĀJUMI | 30 | |
| IZMANTOTĀ LITERATŪRA | 31 | |
| PIELIKUMS | 32 |
SECINĀJUMI
Lodes muižas apkārtne un iedalītā poligona ietvarā ir iespējams novērot dažādus
biotopus, kuru veidošanos lielākoties ietekmē reljefs un cilvēka darbība:
• Reljefa dēļ ir iespējams novērot biotopus ar slapjākiem un sausākiem mitruma
apstākļiem.
• Cilvēka darbības dēļ var novērot meža biotopu pārveidi (izcirtumi), ruderālo
biotopu veidošanos. Tomēr šīs apkārtnes novērotais biotopu skaits neļauj liecināt
par visas Latvijas dažādajiem biotopiem, kas netika apskatīti šajā lauka kursā.
Novērotās teritorijas apkārtnē konstatētājos ES nozīmes zālājos un mežos
apsaimniekotājiem nākotnē ieteicams pievērst uzmanību to saglabāšanai un pilnveidei:
pirmkārt, jau dabisko sugu, kultūrvēsturisku vērtību un ainavu saglabāšanai, otrkārt, praktiska iemesla dēļ – finansiālu līdzekļu iegūšanai no šo zālāju uzturēšanas.
Diskusija, autoru novērojumi un ieteikumi
• Autori novēroja ļoti lielu konkrētu sugu atkārtotību poligona teritorijā, kas
varētu liecināt par monotonitāti augu sugu dažādībā Lodes muižas apkārtnē;
• Nākotnē būtu interesanti papildināt zināšanas ar neapskatītiem Latvijas
biotopiem, kas raksturīgi citām valsts teritorijām.…
Darba gaitā tika noteikts, ka zilganais grīslis nav atrodams vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, Vidzemes augstienē suga ir sastopama ļoti reti, un Lodes muižas apkārtnē, visticamāk, vēl retāk. Zilganais grīslis bieži konstatējams Latvijas rietumos, ne valsts austrumos. Otrkārt, ekskursijas laikā otrajā dienā mitrās, pārpurvotās un kaļķainās pļavās tas netika konstatēts, lai gan atrasts tika augstais, dzeltenais grīslis; tiesa šīs sugas šajā apkārtnē bija novērojami bieži. Pļavas kosas atrašana sagādāja nelielas grūtības, jo tai ir nelielas atšķirības ar tīruma kosu un citām līdzīgajām kosām. Tā tika atrasta pateicoties raksturīgajām īpašībām: nolīkstošajiem zariem un trijiem zobiņiem uz zariņiem, kad tos pārplēš un aplūko to šķērsgriezumu ar lupu. Pļavas kosa konstatēta mežā (arī mežmalā) – vienā no tās raksturīgajiem biotopiem vairākās vietās Lodes muižas apkārtnē (skatīt 1.pielikumu), blīvos apgabalos, tādēļ tā tika kartēta kā laukuma, nevis punktveida atradne.
Pdf formāts.
