Lietuvas galvenās rūpniecības nozares: metālgriežamo iekārtu, elektromotoru, televizoru, ledusskapju un saldējamo kameru ražošana, naftas produktu pārstrādes rūpniecība, (nelielu) kuģu būve, mēbeļu rūpniecība, tekstilrūpniecība un pārtikas rūpniecība, minerālmēslu ražošana, lauksaimniecības mašīnu iekārtu un aprīkojuma ražošana, optisko ierīču un iekārtu ražošana, elektronikas sastāvdaļu, datoru ražošana, dzintara apstrāde.
Galvenie lauksaimniecības produkti: graudaugi, kartupeļi, cukurbietes, lini, dārzeņi; gaļas liellopi, piens, olas, zivis.
Igaunijā savukārt sagaidāms turpmāks ražošanas kāpums, kā arī turpinās valsts uzņēmumu privatizācijas process enerģētikas, telekomunikāciju un dzelzceļa transporta jomā. Nodokļu sistēmu veido valsts nodokļi (state taxes), ko iekasē saskaņā ar nodokļu likumiem, un vietējie nodokļi (local taxes), ko iekasē lauku teritorijā vai pilsētas padomes attiecīgajā administratīvajā teritorijā saskaņā ar zemāka līmeņa likumdošanas aktiem.
Galvenās rūpniecības nozares: slāpekļa deguta ieguve, kuģubūve, fosfātu ražošana, elektromotoru, ekskavatoru, cementa, mēbeļu, apģērba, tekstila, papīra, apavu ražošana.
Galvenie lauksaimniecības produkti un nozares: kartupeļi, augļi, dārzeņi; gaļas liellopu un piena lopkopība, zivsaimniecība.8
Kopumā jāsaka, ka Ungārija, Polija, Čehija un arī Baltijas valstis ir darbojušās, lai stabilizētu savas ekonomikas. Valstīm ir izdevies ieviest daudzas vitāli nepieciešamās ekonomiskās reformas, kas nepieciešamas veiksmīgai pārejai uz tirgus ekonomiku. Tajā pašā laikā uzņēmumu un banku reformai jāturpinās, lai nodrošinātu to, ka privātie uzkrājumi investīciju veidā nonāk pie augošiem uzņēmumiem, kas turpmāk palīdzētu ekonomiskajā attīstībā un ekonomiskajā integrācijā ar Rietumeiropas valstīm.9
…
