Robis – Roberts Lokamps, 30 gadus vecs puisis, kas dzīvoja Vācijā, Auredā, laikā pēc Pirmā Pasaules kara. 1916. gadā iesaukts karā.
(„Īstā dzīve sākās 1916. Gadā. Tieši tad es biju iesaukts karaklausībā, tievs, izstīdzējis, astoņpadsmit gadus vecs (..)’’)
Karā dienējis 4 gadus (līdz 1920. gadam). 1922. gadā strādāja par dzelzceļu strādnieku, 1923. gadā par reklāmas nodaļas vadītāju gumijas fabrikā. Vienu gadu strādājis par pianistu kafejnīcā „Internacionāle”. Grāmata aprakstīts laiks, kad viņš strādāja auto remontu darbnīcā „Kesters un Ko”.Auto darbnīcā strādāja Robis un abi viņa draugi (Oto Kesters un Gotfrīds Lencs). Pats Robis atzina ka viņam klājas labi..
(„Patiesībā es varēju būt gluži apmierināts. Man neklājās ļauni, man bija darbs, es biju spēcīgs, tik viegli nepaguru, biju vesels (..)”)
Robertam bija daudzas labas īpašības, piemēram, Robis nebija ļaunatminīgs.
(„Lokampa kungs, tas ir par daudz! (..) Vecā Štosa slepeni izstrebj jūsu konjaku, un jūs vēl viņu pacienājat ar rumu. Jūs esat svētais, jūs esat svētais!”)
Roberts arī bija ļoti viltīgs un tas viņam palīdzēja vairāk nopelnīt.
(„ ‘Jā, tas kadijaks,’ es jūsmīgi teicu, ‘to jums toreiz vajadzēja ņemt! Ta tik bija mašīna! Aizgaja par septiņi tūkstoši markām. Gandrīz par velti!’
‘Nu, par velti..’
‘Gandrīz par velti!’ es pārliecinoši apgalvoju un apdomāju, kas te būtu darāms.”)…
