Vai Jums nekad nav radušies jautājumi – kas ir tālāk aiz redzamajām zvaigznēm, kā tas viss radies un cik ilgi pastāvēs? Noteikti ir! Arī astronomi ir centušies arvien tālāk ieskatīties Visuma dzīlēs, izpētīt tur notiekošos fizikālos procesus, atminēt jautājumu par pasaules rašanos.
Angļu astronoms Viljams Heršels uzbūvēja tolaik lielākos un spēcīgākos teleskopus, kurus izmantojot atklāja planētu Urānu (1781), konstatēja Saules kustību Liras un Herkulesa zvaigznāju virzienā ar ātrumu 20 km/s (1783) un izvirzīja hipotēzi par Galaktikas uzbūvi (1785). Heršels novēroja un iekļāva katalogos tūkstošiem miglāju. Daudziem no tiem vēlāk konstatēja spirālveida uzbūvi. Liels skaits novēroto miglāju atrodas ārpus mūsu Galaktikas. Amerikāņu astronoms Edvīns Habls 1924. gadā nofotografēja Andromedas zvaigznājā esošo miglāju. Habls konstatēja, ka šis miglājs sastāv no ļoti daudzām zvaigznēm un atrodas tālu aiz mūsu Galaktikas robežām. Vēlāk noskaidroja, ka miglājs Andromedas zvaigznājā ir tāda pati milzīga zvaigžņu sistēma kā mūsu galaktika. …
