Heidegera filozofiskajos meklējumos svarīgi saprast, ka viņš nebūt nevēlas atsaukt pagātni, viņa prioritātēs ietilpst vēršanās pret vispārpieņemto viedokli, ka mūsdienu problēmas var atrisināt tieši savā labā izmantojot dabas spēkus un neierobežotu producēšanu. Viņaprāt, draudi ir tieši cilvēka vispārīgajā attieksmē pret pasauli, kuras rezultātā cilvēks neapzinās savu rīcību sekas.
Turklāt, kas kopumā attiecināms uz ‘lietām’, jāpiemin vēl Heidegera izvirzītais par lietu pasauļu eksistenci, kur ietverti dažādie horizonti, bet pasaule ir tieši šo horizontu jēdzība - kad lietas ir ieguvušas jēgu. Bet pašas lietas tad ir pašpietiekamas, lai gan jebkurai lietai līdz ar to piemīt neracionalizējams faktors, kas ietver arī kopēju ‘lietu’ būtību.
…
