| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Nodokļu sistēmas jēdziens un būtība | 4 |
| 1.1. | Valsts nodokļu politika | 4 |
| 1.2. | Efektīvas nodokļu sistēmas izveides pamatprincipi | 5 |
| 1.3. | Nodokļu funkcijas un klasifikācija | 6 |
| 1.4. | Nodokļu likmes | 8 |
| 2. | Latvijas un Somijas nodokļu salīdzinājums | 10 |
| 2.1. | Iedzīvotāju ienākuma nodoklis | 11 |
| 2.2. | Uzņēmumu ienākuma nodoklis | 14 |
| 2.3. | Pievienotās vērtības nodoklis | 16 |
| 3. | Latvijas un Somijas nodokļu ieņēmumu salīdzinājums | 21 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 22 | |
| Priekšlikumi | 23 | |
| Izmantotā literatūra | 24 |
Mūsdienu attīstītās valstīs, dominējošā loma ir nodokļiem, kuri veido regulāros valsts finanšu ienākumus, tāpēc ir svarīgi labi pārzināt valsts nodokļu sistēmu. Kursa darba tēma ir izvēlēta, lai iepazītos ar nodokļu sistēmu un struktūru Latvijā un Somijā (Somija izvēlēta, tāpēc, ka autore gadu pavadīja apmaiņas programmā Somijā). Tēmas aktualitāti pierāda notikumi, kas saistīti ar vispasaules ekonomisko krīzi.
Kursa darba mērķis ir izprast un salīdzināt Latvijas un Somijas nodokļu sistēmas un to struktūras.
Kursa darba uzdevumi:
1.apzināt nodokļu sitēmas jēdienu;
2.izzināt galvenos nodokļus un to veidošanas principus
3. noskaidrot kādu pieredzi Latvija var pārņemt no Somijas nodokļu sistēmas vai otrādi;
4.izdarīt secinājumus un izstrādāt priekšlikumus
Izvirzītā mērķa sasniegšanai ir izmantotas ekonomiski matemātiskās un statistiskās aprēķināšanas un salīdzināšanas metodes, kā arī veikta datu analīze.
Šo uzdevumu izpildei ir izstrādāta darba struktūra, tā ir izveidota pa nodaļām un apakšnodaļām, pa analizējamām tēmām.
Pirmajā nodaļā veikts teorētisks nodokļu sistēmas jēdziena un būtības apraksts.
Otrajā nodaļā raksturoti svarīgākie Latvijas un Somijas nodokļi un to veidošanās pamatprincipi.
Trešajā nodaļā veikts kopsavilkums par nodokļu struktūru un slogu Latvijā un Somijā.…
Nodoklis ir ar likumu noteikts obligāts maksājums valsts budžetā vai pašvaldību budžetos (pamatbudžetā vai speciālajā budžetā), kas nav maksājums par noteiktas preces iegādi vai pakalpojuma saņemšanu un nav soda naudas un nokavējuma naudas maksājums, kā arī nav maksājums par valsts kapitāla vai tā daļas izmantošanu. Minētais termins piemērojams arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, kā arī muitas nodoklim un citiem līdzvērtīgiem maksājumiem, kuri noteikti tieši piemērojamos Eiropas Savienības normatīvajos aktos par muitas lietām.[1] Valsts budžeta galvenais ieņēmuma avots katrā valstī ir nodokļi. Nodokļi, kurus iemaksā valsts budžetā privatpersonas vai juridiskas personas ir obligāts maksājums un tie ir nepieciešami sabiedrības attīstībai. Nodevas arī ir naudas maksājumi, kurus maksā kā atlīdzību par nodrošinājumu, ka valsts institūcijas devušas saimnieciskajai darbībai, vai par sniegtajiem pakalpojumiem, kā arī likumos paredzētiem speciāliem mērķiem. [1] Nodokļu galvenās funkcijas ir fiskālā (budžeta papildināšana), stimulējošā (palīdz attīstīt valstij to, tas uz attiecīgo brīdi ir nepieciešams) un sadales (ar nodokļu palīdzību vienas personas līdzekļi pāriet pie citas personas). [8; 5.] Nodokļu fiskālā politika ir galvenā nodokļu funkcija, kas nodrošina ieņēmumus valsts budžetā. [8; 17] Nodokļu sistēma ir valsts rīcībā esošs regulējošs instruments fiskālo mērķu sasniegšanai, ienākumu pārdalei tautsaimniecības veicināšanai vai ierobežošanai, kā arī importa un eksporta regulēšanai. [9; 9]
