Lietu tiesības

Civiltiesību nozare, kas regulē mantiskās un personiskās nemantiskās attiecības starp tiesību subjektiem (nevis starp lietu un subjektu) sakarā ar viņu kundzību pār lietām. Viens no CT institūtiem, kas vērsts uz lietām. Lietu tiesību priekšmets ir lietas – viss tas, kas nav izņemts no apgrozības. Lietu tiesībām ir absolūts raksturs. Tās regulē attiecības starp lietas valdītāju un pārējām personām, kur valdītājam ir tikai tiesības, bet pārējiem tikai pienākums (tiesības uz lietas neaizskaramību, pienākums atturēties no lietas aizskaršanas).
Pār lietām var nodibināt sekojošas lietu tiesības:
1.valdījumu (var piederēt gan īpašniekam, gan neīpašniekam);
2.īpašumu (galvenais lietu tiesību veids, piešķir pilnu varu pār lietu);
3.lietu tiesības uz svešu lietu (nepiešķir pilnu varu pār lietu, jo pati lieta jau pieder citam; seervitūts, reālnasta);
4.ķīlas tiesības (tiesības uz svešu lietu, bet piešķir neīpašniekam rīkoties ar šo lietu, pat to pārdot).
Par īpašuma objektu nevar būt lietas, kas izņemtas no CT apgrozības:
1.Visas publiskās lietas (jūras piekrastes josla, CL minētie publiskie ezeri, upes);
2.Valsts un pilsētas nozīmes infrastruktūras objekti (ielas, autoceļi, tuneļi, tilti);
3.Lietas, kas apdraud sabiedrisko drošību (atomieroči, u.c. masu iznīcināšanas ieroči)
4.Cilvēks, pase, utt.
Lietas CT apgrozībā var būt ierobežotas gan lietošanas, gan atsavināšanas ziņā: šaujamieroči, kultūras pieminekļi (nevar atsavināt pa daļām), narkotikas, cilvēka audi, utt.

VALDĪJUMA JĒDZIENS, PAZĪMES, VEIDI. VALDĪJUMA NODIBINĀŠANA, IZBEIGŠANĀS UN AIZSARDZĪBA
Valdījums ir tiesībām atbilstoša faktiska vara.
Valdījuma priekšmets var būt kā lietas šaurākā nozīmē, t.i. ķermeniskas, tā arī bezķermeniskas lietas, t.i. tiesības.
Lietas valdījums ir īpašuma tiesībai atbilstoša faktiska vara par lietu. Tas pastāv, kad ķermeniska lieta faktiski atrodas kādas personas pilnīgā varā un kad pie tam šī persona izrāda gribu rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam.…