Tātad – kā veidojas un pastāv elektriskā atrāva ?
Ikviena viela dabā sastāv no sīkām daļiņām – molekulām, kuras veido sīkās daļiņas – atomi. Arī atomi nav viendabīgi – tos veido atoma kodols, ap kuru riņķo elektroni, Gan atoma kodolam, gan elektroniem piemīt īpašība, kuru dēvē par elektrisko lādiņu, Elektroni, kuri nav ļoti cieši piesaistīti kodolam un pārvietojas diezgan blīvi, ārēju spēku iespaidā var veidot lādiņu plūsmu noteiktā virzienā – elektrisko strāvu.
Dažādās vielās elektronu spēja veidot strāvu ir atšķirīga; piemēram, metālos lādiņi pārvietojas ļoti blīvi, Vielas, kurās strāva plūst ļoti labi, sauc par strāvas vadītājiem. Strāvu labi vada:
Visi metāli – dzelzs, alumīnijs, varš, dzīvsudrabs u.c.,
Ogle, grafīts,
Ūdens, kurā izšķīduši sāļi (tajā skaitā tas, ko satur cilvēka ķermenis)
Bet ir arī vielas, kurās lādiņi nepārvietojas gandrīz nemaz – tās dēvē par nevadītājiem jeb izolatoriem. Izolatoriem ir plastmasas, gumija, gaiss, destilēts ūdens, dzintars, parafīns, stikls, keramika, eļļas u.c. Izolatoriem var ‘’uzlādēt’’ – uzkrāt uz tā virsmas elektrisko lādiņu; bet cauri tas neplūst. Tomēr, ja elektronu enerģija ir pietiekami liela, strāva var caursist vai izkausēt izolatoru.…
