Dzīvā daba ir cikliska pašregulējoša sistēma, kuras katram loceklim ir sava loma kopējā sistēmā un tikai vienā veselumā tā spēj attīstīties un pastāvēt ilgi. Lielākā daļa cilvēku šo principu neizprot un uzskata , ka cilvēks neiekļaujas dabas apritē. Taču mēs visi izjūtam savas ekoloģiskās saistības, mēs jūtam dabas ietekmi uz mums. Daudzi cilvēki to traktē savādāk, teiksim dalot visus dzīvniekus labajos un sliktajos. Grūti iestāstīt cilvēkam, ka vilks nav slikts, ka viņam ir tiesības dzīvot un tam ir sava vieta dzīvajā dabā vai teiksim, ka čūska nepavisam nav neglīta , izskaidrot, ka šis uzskats veidojies aiz bailēm no čūskas. Šie uzskati ir cēlonis daudzu sugu izmiršanai un apdraudēšanai.
Klimata sadalījums uz Zemes, respektīvi klimaktiskie faktori, ietekmē ūdens režīmus, augsni, veģetāciju un dzīvnieku valsti, lauksaimniecības kultūru izplatību un ražību. Klimats ietekmē arī vietu jeb apvidu apdzīvojamību, izmantošanu saimniecībā., cilvēku veselību. Tāpēc klimata īpatnības un ietekme jāņem vērā plānošanā, pilsētu un saimniecības objektu celtniecībā, veselības aizsardzībā, turismā, sportā. Cilvēks ietekmē klimatu, mainot dabas apstākļus, pirmām kārtām pagulvirsmu ( izcērtot vai stādod mežus, veicot apūdeņošanu u.c.)…
