Cilvēku aizvien pieaugošo interesi par saskarsmes jautājumiem speciālisti skaidro kā fenomenu, ko mūsdienu sabiedrība mēģina apcerēt vienlaikus ar savas eksistences pamatjautājumiem. Saskarsmes loma cilvēces kultūras sistēmā izraisījusi gan psihologu, gan sociologu, filozofu un komunikācijas teorētiķu interesi.
Kā zināms, cilvēks ir dzīva būtne, kam raksturīga vēlme kontaktēties. Komunicēšanās un sabiedriskā darbība ir viena no dzīves svarīgākajām īpašībām. Klasiskā M. Bahtina sentence ‘’Pastāvēt-nozīmē būt kopā’’ ļoti trāpīgi atsedz cilvēku komunicēšanās senākās saknes. Pie tam saskarsme nav tikai psiholoģiski vai personiski divu cilvēku sakari,-tā ir arī sabiedriskās kontaktēšanās forma, kas pastāv mijiedarbībā.
Cilvēces savstarpējās mijiedarbības galvenais mērķis ir izmainīt pastāvošo situāciju. Pat cenšoties saglabāt kādu mirkli nemainīgu, cilvēks dara visu, lai mainītu un piemērotu apstākļus, no kuriem mirkļa šķietamā nemainība ir atkarīga. Attiecības vienmēr attīstās, taču daži no saskarsmes mirkļiem ir tik aizraujoši, ka gribas tos aizturēt, iemūžināt, saglabāt tos nemainīgus (parasti tas attiecināms uz atpūtas sfērām).…
