Alegorija
Atpazīstama, pārnestas nozīmes tēla lietojums kāda cita tēla vietā.
Kalējs kala debesīs, ogles bira Daugavā. (Pērkons un zibens)
Anafora
Vārda vai sintaktiskas konstrukcijas atkārtojums teikumu, rindu vai pantu sākumā.
Visu nakti lietus lija,
Visu nakti klausījos. (Rainis)
Antitēze
Viena otrai pretī nostatītas parādības vai norises.
Lielā jūras bezgalībā
Sīkā čaulā izbrauc dvēsele.(Rainis)
Divkāršojums,
daudzkāršojums
Blakus stāvošu vārdu vai teicienu atkārtojums tajā pašā posmā.
Lēni, lēni,
Klusi, klusi
Mežā nakts ir ienākusi.
(J.Jaunsudrabiņš)
Eifēmisms
Vārds vai teiciens, ko lieto cita (nevēlama vai nepieklājīga) vārda vai teiciena vietā.
„Nāves” vietā „šķiršanās no dzīves’.
Elipse
No konteksta izsecināmu vārdu izlaidums teikumā.
Skaties! Šī var divas ņemt! Kad es tad: ujā!
Kas tad tu par lielmāti!
(R.Blaumanis)
Epifora
Atkārtojums teikumu rindu vai pantu beigās.
Kam tā tāda daiļa pļava
Kam tie daiļi pļāvējiņi?
Mana tēva daiļa pļava,
Tautu dēli pļāvējiņi!
(latviešu tautasdziesma)
…
