Krāsa ir elektromagnētisko viļņu svārstības, kuras uztver cilvēka acs. Cilvēks neredz ne infrasarkanos, ne ultravioletos. Redzes aparāts, ar kura palīdzību mums tiek nodota gaisma un tās krāsu īpašības, visiem, kam tas ir kārtībā ir vienāds. Tā darbība ir apbrīnojama – cilvēka acs spēj atšķirt aptuveni 10 miljonus krāsu toņu.
Lielu daļu informācijas par ārējo pasauli cilvēks uztver ar jūtu palīdzību, 90% no zināmā ar redzes palīdzību. Apkārtesošos priekšmetus, cilvēkus un skatus var identificēt arī bez krāsas, ar formas, kustības tekstūras un tumšā – gaišā palīdzību. Taču krāsa piedāvā daudz plašākas iespējas atšķirību noteikšanai. Lai sajustu krāsu, gaismas impulsam caur redzes aparātu ir jāsasniedz mūsu smadzeņu redzes centrs. Gaisma var iziet gan tieši no priekšmeta, kas izstaro gaismu – saules vai mākslīgā avota, gan arī tā var atspīdēt no kāda priekšmeta, kas neizstaro gaismu, vai izspraukties caur šiem objektiem. Acu tīklene uztver konkrētu gaismas impulsu un signāla vai impulsa veidā to pastiprina uz smadzenēm. Visi krāsu toņi rodas foto receptoru, kas atrodas acs ābolā, savstarpējas darbības rezultātā. Dažāda nūjiņu kairinājuma pakāpe, kas ir jūtīga pret sarkanu, zaļu un zilu, izsauc attiecīgas hromatiskās krāsas sajušanu. Vienādos impulsos mēs, atkarībā no impulsa stipruma redzam, baltu, pelēku vai melnu krāsu, t.i. rodas aromātiskās krāsas sajūta. Acs jūtīgumu raksturo minimālā kairinājuma lielums, kas ir nepieciešams lai veidotos redzes uztvere.…
