| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| Rālfs Vons – Viljamss | 4 | |
| Edvards Bendžamins Britens | 6 | |
| Arnolds Malkolms | 10 | |
| Arturs Bliss | 13 | |
| Edmunds Rubra | 14 | |
| Izmantotā literatūra | 15 |
Ievads
Anglijas nacionālās mūzikas kultūras liktenis atšķīrās no citu Eiropas zemju mūzikas mākslas vēstures. Pēc Persela (miris 1695. gadā) Britu salu mūzika savā attīstībā diez vai varēja līdzināties Vācijas un Francijas mūzikai. Tā tālu atpalika no citām mākslām. Muzikālā atdzimšana sākās tikai 20. gadu simtenī, kad mūziķos pamodās interese par Anglijas, Skotijas un Īrijas tautas dziesmu bagātībām. Anglijas tautas mūzika ir populārās mūzikas forma, bieži kontrastējoša ar smalku, klasisku un vēlīnu komerciālu mūziku, par kuru mums ir liecība no viduslaiku perioda. Tā ir saglabāta un nodota mutvārdu formā, caur druku un vēlāk caur ierakstiem. Angļu tautas mūzika ir sagatavojusi, sekmējusi vairākas, svarīgas mūzikas formas. Kultūras un migrācijas procesu rezultātā angļu mūzika ir mijiedarbojusies ar Skotijas, Īrijas un Velsas mūziku. Tautas dziesmas turpināja vākt Pirmā Pasaules kara laikā, bet līdz ar tradīciju izzušanu samazinājās dziedātāju skaits. 1932. gadā angļu ļaudis apvienojās dziesmā un dejā. 1920. gadā, parādoties skaņu platēm, amerikāņu mūzika ieņēma svarīgas pozīcijas britu kultūrā. Angļu tautas dziesma kļuva akadēmiska. …
Anglijas nacionālās mūzikas kultūras liktenis atšķīrās no citu Eiropas zemju mūzikas mākslas vēstures. Pēc Persela (miris 1695. gadā) Britu salu mūzika savā attīstībā diez vai varēja līdzināties Vācijas un Francijas mūzikai. Tā tālu atpalika no citām mākslām. Muzikālā atdzimšana sākās tikai 20. gadu simtenī, kad mūziķos pamodās interese par Anglijas, Skotijas un Īrijas tautas dziesmu bagātībām.
