Radot Lāčplēsi, A. Pumpurs gribēja radīt perfektu cilvēku bez trūkumiem, tautas glābēju un izglītotāju. Tam bija jābūt cilvēkam, kuru varētu likt par etalonu, elku. Manuprāt, tas ir izdevies, jo Lāčplēsis atbilst visiem šiem kritērijiem, turklāt šis eposs bija viena no stimuliem, kas uzjundīja latviešos patriotiskas jūtas un palīdzēja izcīnīt neatkarību.
Lāčplēsis bija vienkārši ģērbies, taču tādējādi A. Pumpurs gribēja viņu pietuvināt tautai, jo, ja Lāčplēsis būtu grezni ģērbies (cik nu 13.gs. tas ir iespējams), visdrīzāk, ka tas lasītājiem asociētos ar vācu muižniekiem. Manuprāt, viņš ar to gribēja pateikt, ka pēc skata necilais tautas varonis mājo katrā no mums, vajag tikai mācēt to atrast:
“…Ar smago zobenu apjozās Lāčplēsis,
Paņēma šķēpu un vairogu savu,
Uzlika caunu cepuri galvā…” …
