Organisma darbības regulācija
Organisma darbības regulācija ir mehānisms, kas saskaņo organismu darbību un pielāgo to mainīgiem vides apstākļiem. Pastāv divi organisma darbības regulācijas veidi – neirālā un humorālā regulācija, kas kopā veido neirohumorālo regulāciju. Šās regulācijas uzdevums ir koordinēt visas fizioloģiskās norises, nodrošināt optimālu organisma pielāgošanos konkrētajiem apstākļiem.
Ar neirohumorālās regulācijas palīdzību:
1) tiek regulēti tie mehānismi, kas nodrošina gandrīz nemainīgu organisma iekšējo vidi – homeostāzi;
2) tiek regulēta un saskaņota mūsu organisma šūnu, audu, orgānu un orgānu sistēmu darbība;
3) tiek regulēta organisma saistība ar ārējo vidi.
Neirālā regulācija
Nervu sistēma saņem informāciju no apkārtējās vides ar maņu orgānu starpniecību. Nervu sistēmu veido nervaudi, kas sastāv no nervu šūnām jeb neironiem. Neironi uztver kairinājumu un pārraida nervu impulsus pa refleksa lokiem. Kairinājumu uztver receptors (atrodas, piemēram, maņu orgānos), nervu impulsus pārraida neironu garie izaugumi. Vietas, kurās impulsi pārslēdzas no viena neirona uz citu, sauc par sinapsēm. Kad neirona galā nonāk impulss, sinapsē notiek ķīmiskas pārvērtības.…
