Var pamanīt tikai tās ilglaicīgās norises sekas – uz nogāzēm būvētu ēku vai žogu deformāciju vai sabrukšanu, kā arī koku sagāšanos nogāzes krituma virzienā – tā saukto „apskurbušo mežu”.
Dabas spēks vienmēr un visos laikos ir bijis varenāks,spēcīgāks. Cilvēks nav varējis un nevar apturēt katastrofas, jo tas nav iespējams un tās ir grūti paredzēt. Daba izrīkojas ar mums pēc saviem ieskatiem vai arī mēs veicinām to,lai daba mainītos. Šajā tehnoloģijas laikmetā mēs,cilvēki, aizmirstam, ka mūsu darbības arī spēj mainīt dabas procesus. Mēs piesārņojam apkārtējo gaisu, augsni un domājam, ka mūs tas neskars. Bet tieši otrādāk, pēdējā laikā parādās postošas nelaimes, kuru rezultātā zaudētas dzīvības un ir mainījusies apkārtējā vide,teritorijas. Apturēt to mēs,cilvēki, nevaram, bet varbūt jāpadomā, kā saudzīgi izturēties pret dabas spēku, lai vismaz kaut mazliet mazinātos katastrofu smagums, un biežums, lai vismaz nebūtu tā,ka mēs esam arī kādā ziņā vainīgi,esam veicinājuši kādas katastrofas veidošanos.
…
