Aptauja nozīmē kādu noteiktu jautājumu kopumu, bet tipiskā aptaujā parasti ietilpst tikpat daudz apgalvojumu cik jautājumu. Un tas nav bez iemesla. Bieži vien pētnieks ir ieinteresēts noteikt mēru, kurā respondenti pieturas pie noteiktas attieksmes vai perspektīvas. Ja ir iespējams sasummēt attieksmes vienā apgalvojumā, tad bieži vien šis apgalvojums tiek piedāvāts respondentiem – vai tie piekrīt tam vai nē. Pētnieks var izvēlēties, kāda tipa jautājumus uzdot – atvērtos, kur respondentam tiek prasīta viņa personīgais viedoklis uz uzdoto jautājumu, vai slēgtos jautājumus, kur respondentam jāizvēlas no visiem atbilžu variantiem, ko izveidojis pētnieks, to apgalvojumu, kuram viņš piekrīt. Ja skatās formalitātes, tad viena no svarīgākajām lietām aptaujā ir precīza instrukcija, paskaidrojumi, kas domāti respondentiem par to, kas un kā konkrētajā aptaujā ir jāatbild un ko no respondentiem vispār grib panākt un kādiem mērķiem tas viss ir domāts.
Jautājumi ar atbilžu variantiem ir visizplatītākie, jo tādā veidā ir ļoti viegli un ātri apkopot rezultātus. …
