Ebrejiem amatniekiem, kuri dzīvoja Vācijā bija mokoša un pazemojoša dzīve, jo ebreji Vācijā tika pazemoti un atstumti, viņus Vācijā neuztvēra kā brīvus un parastus cilvēkus, kā visus Vāciešus.
Vācijā valdīja antisemītisms, kur 1933. gada aprīlī Vācijā tika rīkoti grautiņi, kur iznīcināja ebreju veikalus, kantorus, ārstu kabinetus, un tāpēc bija tikai saprotami, ka ebreji Vācijā jutās savā veidā dusmīgi un nepiederīgi, ebreji tika gan nogalināti, gan piekauti.
Savukārt 1935. gadā nacistu partija Nirnburgas kongresā pieņēma „rasu likumu”, kura rezultātā ebrejiem aizliedza ieņemt valsts amatus , un tas ebrejos ieviesa šausmas un bailes par savu likteni. Ebreji tika diskriminēti un viņiem tika aizliegtas pat laulības, tāpēc ebreji jutās nevajadzīgi un aizvainoti, starp brīvajiem cilvēkiem – Vāciešiem.…
