-
Uztura bagātinātāji sporta zāļu apmeklētāju vidū
Apkopojot iegūto informāciju, var secināt, ka pretēji lielākās sabiedrības daļas viedoklim, uztura bagātinātāji ne tikai palīdz sportistiem sabalansēt uzturu, bet arī ir viena no labākajām alternatīvām zāļu un medikamentu lietošanā. Ar uztura bagātinātāju palīdzību nav iespējams iegūt milzīgus „muskuļu kalnus”, kā arī paši sportisti minēja, tas nav brīnumlīdzeklis.
Alternatīva uztura bagātinātājiem varētu būt ideāli sabalansēts uzturs ar pietiekami daudz vitamīniem, minerālvielām, kā arī ideāls dienas režīms, bet šajos platuma grādos to ir ļoti grūti izdarīt gan klimata un ražas, gan cilvēku ekonomiskā stāvokļa dēļ. Ikviens meklē vieglāko un ekonomiski izdevīgāko veidu kā palīdzēt savam ķermenim būt veselīgam. Jāatceras arī tas, ka vienmēr ir jāizlasa norādes un lieki riskēt nebūtu ieteicams.
Kā jau visam, ko cilvēki lieto, arī uztura bagātinātājiem ir savas sliktās īpašības, kas visbiežāk izplatās to cilvēku starpā, kuriem nav pietiekamu zināšanu. Arī tādēļ, ka lielākā daļa nekonsultējas ne ar ārstiem, ne farmaceitiem, kas ieteiktu labāko veidu, kā tos lietot. Uztura bagātinātāju blakusparādības ir iemesls arī dažādiem mītiem. Tomēr, ja cilvēki no parasta uztura, piemēram, dārzeņiem iegūst kādu slimību, to uzskata par normālu parādību, bet, ja tas tiek iegūts no uztura bagātinātājiem, tad tie automātiski kļūst par kaut ko sliktu un ķīmisku. Ir gadījumi, kad lietojot uztura bagātinātājus, rodas alerģiska reakcija, bet tas var arī būt pret jebkuru dārzeni vai augli.
Viss ir atkarīgs tikai no paša cilvēka, vai lietot vai nelietot uztura bagātinātājus. Ja ir nodoms sākt cītīgi nodarboties ar lielo sportu vai jebkādām citām fiziskām aktivitātēm, ieteiktu konsultēties arī ar uztura speciālistu vai vismaz savu ģimenes ārstu, kas ieteiktu labākos variantus, kā mazāk nodarīt kaitējumu savai veselībai. Vislielākā cilvēku kļūda ir nezināšana, kas var novest pie dažādām negatīvām sekām, pat letāliem iznākumiem.
…
Pēdējo 5 gadu laikā sabiedrībā un jo īpaši sportistu vidū ir aktivizējies jautājums par uztura bagātinātāju lietošanu. Uzskati ir dažādi par to, vai tie ir nepieciešami un vai tos vajadzētu lietot. Pēdējie dati apliecina, ka arvien vairāk tieši sporta zāļu apmeklētāji ir tie, kas izvēlas savā uzturā iekļaut papildus elementus. Uztura bagātināji radās līdz ar pirmajiem lidojumiem kosmosā, tātad – pagājušā gadsimta 60. – 70.gados. Bija nepieciešamība nodrošināt kosmonautus ar sabalansētu un koncentrētu pārtiku. Šai pārtikai vajadzēja būt kompaktai, ar lielu uzglabāšanas laiku un pietiekami tīrai, lai pilnvērtīgi un efektīvi uzsūktos organismā. 80.gados uztura bagātinātāji sāka izplatīties sportistu un fiziski aktīvu cilvēku vidū. To arvien vairāk sāka izmantot plašāka auditorija. Tiek apgalvots, ka jebkurš proteīna kokteilis ir daudzkārt dabiskāks nekā dažkārt apbrīnojamie, skaistie, ģenētiski uzlabotie augļi, dārzeņi un citi produkti, kuri nebojājas nedēļām vai kuri tiek intensīvi apsmidzināti to augšanas procesā, ka pat tārpiem tie nešķiet ēdami. [1] Turklāt, vidusmēra latvietim nemaz nav iespējams ēst pietiekami sabalansētu uzturu no dārzeņiem un augļiem, par kuriem viņš ir 100% drošs, ka tie nesatur nekādu lieku ķīmiju vai arī desas, kurās gaļa nav „reta parādība”. Latvijā audzēt dārzeņus bez nitrātiem un citām ķimikālijām ir neiespējami, jo, pirmkārt, šeit vasara tikpat kā nav un tie nespēj nogatavoties, otrkārt, vitamīnu un minerālvielu daudzums, salīdzinot ar valstīm, kurās ir silts klimats, arī ir samazināts, treškārt, lielie ražotāji, kas tiešām grib nopelnīt, nespēj saražot tik daudz pārtikas un, pat ja spētu, tad tā noteikti maksātu ļoti dārgi.
