1.Raksturot padomju tiesību principus (vismaz trīs)
Avoti:
1.Marksisms un zinātniskais komunisms;
2.1919.gada 15.janvāra LSPR konstitūcija jeb Pirmā padomju konstitūcija (Stučkas konstitūcija);
3.1940.gada 25.augusta LPSR konstitūcija jeb Otrā padomju konstitūcija (Staļina konstitūcija);
4.1978.gada 18.aprīļa LPSR konstitūcija jeb Trešā padomju konstitūcija (Brežņeva konstitūcija).
Tiesību principi:
1.Tiesību partejiskums — katras valsts tiesības atspoguļo valdošās šķiras intereses, galvenokārt ekonomiskās intereses. Tāpēc tiesības ir politiskās varas instruments, ar kuru starpniecību valsts realizē savas intereses; → tiesībām piemita vienas šķiras, jeb vienas kategorijas cilvēku intereses
2.Tiesību piespiedu raksturs — tā kā padomju tiesības bija „tautas lielākās daļas vēlmju iemiesojums”, valsts bija tiesīga pieprasīt tās pilsoņiem ievērot padomju tiesības un sociālistiskās kopdzīves morāles normas, bet neievērošanas gadījumā ar varu panākt tiesību un morāles normu ievērošanu; → neievērošanas gadījumā tika piemērotas tiesiskās sekas. Tika uzskatīts, ka tiesības pārstāv vairākumu, bet tiem kas ir mazākums ir jāpakļaujas vairākuma gribai, šī pieeja pēc padomju ideologu apliecināja to, ka PSRS ir pati demokrātiskākā valsts pasaulē.
3.Tiesību pārejošais raksturs — tiesību izcelšanos saistīja ar valsts izcelšanos. Tā kā valsts tika uzskatīta par pārejošu cilvēku kooperācijas formu, tad arī vienlaicīgi ar valsts atmiršanu notiks tiesību atmiršana; → (pēc padomju izpratnes) tiesības rodas līdz ar valsti, ja valsts pārstāj eksistē, tad pazūd arī tiesības. Tiesības tika skatītas nesaraujamā saiknē ar valsti. Ir valsts ir tiesības, nav valsts — nav tiesību.…
