Pēdējā laikā jautājums par algām, to lielumu un izmaksas veidu Latvijā ir kļuvis īpaši aktuāls. No vienas puses, tas ir jautājums par godīgumu pret valsti kā sabiedrības sociālās drošības un labklājības nodrošinātāju. Šajā gadījumā tiek spriedelēts par uzņēmēju alkatību un bezatbildību, par darbinieku sociālo neaizsargātību nākotnē, par zara zāģēšanu, uz kura paši sēžam, par negodīgu konkurenci, par valstu statistiku…Tiek apelēts pie sabiedrībā esošo pamatvērtību – godīgumu, vienlīdzību un atbildību. Taču, no otras puses raugoties, cik bieži tiek meklēti iemesli šādai rīcībai? Vai šie iemesli ir ētiski attaisnojami? Kāpēc arī kopumā godīgi uzņēmēji un darbinieki tomēr izvēlas šo samaksas veidu? Un vai šāda rīcība ir attaisnojama? Atbildes varētu būt dažādas, un arī man ir savi uzskati šajā jautājumā.
Pašlaik situācija Latvijā mazajiem uzņēmumiem ir samērā nelabvēlīga. Lai nodrošinātu savu eksistenci, tiem gribot, negribot ir jāķeras pie dažādām metodēm, arī nelikumīgām. Uzņēmums zināmā mērā var tikt tēlaini salīdzināts ar organismu, ar personu. Bet organismam primārais tomēr ir izdzīvot un nodrošināt pamatfunkcijas. …
