Pēc izstādēm Romā, kur viņa darbi tika ari kritizēti ,kā neiederīgi itāļu mākslā. De Kiriko reaģē uz to asi, noliedzot savus iepriekšējos darbus , pievērsās vecmeistaru darbu kopēšanai, apgūstot Renesanses glezniecību, Rafaēla un Ticiāna daiļrades. Mākslinieks pievēršas arī neoklasicismam, neoromantismam un neobarokam, sludinot tradicionālās ikonogrāfijas vērtības.
Dž. de Kiriko ir ietekmējās no Nīčes filozofijas saprazdams, ka ir daudz neparastu lietu, kuras var izteikt gleznā. Pie de Kiriko ietekmju avotiem minami arī citi filozofi: Arturs Šopenhauers, Zigmunds Freids un Oto Veiningers, tomēr jāpiebilst, ka viņa mākslas darbos šīs ietekmes nav jūtamas.
„Valori Plastici” (1918-1922) bija itāļu žurnāls, kurš iznāca Romā itāļu un franču valodās. Tā redaktors bija mākslinieks Mārio Broglio. Žurnāls galvenokārt rakstīja par tā laika estētiskiem ideāliem un metafizisko glezniecību.
Žurnālam bija liela loma metafiziskās mākslas attīstībā. Žurnāls aicināja atgriezties pie konkrētības neo-klasicistiskā izpratnē. Metafiziskā glezniecība izpildīja šīs prasības.
Metafiziskā māksla zināmā mērā ietekmēja arī sirreālisma un dadaisma attīstību. Sirreālisti metafīziķus uzskatīja par saviem garīgajiem tēviem. Tieši De Kiriko agrīna perioda darbi ietekmēja tādu sirreālistu kā Maksa Ernsta, Iva Tangī un Salvadora Dalī mākslu. De Kiriko piedalījās arī pirmajā sirreālistu izstādē 1925.gadā, tomēr pats par sirreālistu nekad nebija kļuvis.
…
