Darījumi ar nekustamiem īpašumiem (zemi),kā tie ietekmē starptautiskā biznesa attīstību Latvijā

Jebkuros starptautiska (un ne tikai) biznesa attīstības aspektos ļoti svarīga loma ir īpašuma tiesībām, šajā gadījumā tiesībām iegūt nekustamo īpašumu. Lai pilnvērtīgi varētu attīstīt biznesu, apgūt tirgu pilnībā, kā arī uzsākt ražošanu, investēt iespējamā biznesa partnera valstī var tikai tad, ja ir iegūta pilnīga informācija par procesiem, kādi notiek valstī, par pastāvošo likumdošanu. Ārvalstu kompānijas ir ieinteresētas iegūt savā īpašumā zemi ar ražotnēm, ja tās ir nolēmušas ražot preces, iegūt savā īpašumā veikalus, citas ēkas un būves, ja ir nolēmušas nodarboties ar pakalpojumu sniegšanu. Tas uzskatāmi redzams no tā, kā pieaug investīciju apjoms, jo lielāka sakārtotība normatīvajos aktos, kas regulē nekustamo īpašumu attiecības, jo lielāks investīciju apjoms. Protams, ka darījumi ar nekustamo īpašumu arī zemi nav vienīgie, kas veicina starptautiskā biznesa attīstību Latvijas Republikā, bet tas nav arī mazsvarīgs faktors biznesa attīstībā.
Šajā darbā es gribētu apskatīt Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas regulē darījumus ar nekustamo īpašumu un, kā tie iespaido starptautiskā biznesa attīstību LR, t.i., dažus no veidiem, kā starptautiskās (ārvalstu) kompānijas var iegūt nekustamo īpašumu Latvijas Republikā un, kādi ir īpašuma iegūšanas ierobežojumi.
Nekstamo īpašumu iegūšana denacionalizācijas kārtībā.

Ar Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanu viens no svarīgākajiem uzdevumiem īpašuma tiesību jomā ir bijušo īpašnieku tiesību atjaunošana attiecībā uz nekustamiem īpašumiem, kā arī likumu izstrāde un pieņemšana, kas regulētu darījumus ar nekustamiem īpašumiem, t.sk., zemi, jo nav noslēpums, ka pirms 1940.gada 17.jūnija Latvijas Republikā veiksmīgāk vai mazāk veiksmīgi darbojās vairāki ārvalstu uzņēmumi, bankas u.c. starptautiskas biznesa institūcijas.
Jāatzīmē, ka LR AP bijušo īpašnieku tiesību atjaunošanu deklarēja jau 1991.gada 20.marta lēmumā “Par valsts īpašumu un tā konversijas pamatprincipiem” (sk.pielikumā), nosakot, ka ir atzīstami par spēkā neesošiem tie likumdošanas akti, uz kuru pamata, sākot ar 1940.gada 17.jūniju, tika veikta īpašumu nacionalizācija un īpašumu citāda nepamatota atsavināšana, akcentējot, ka jebkurš bijušais īpašnieks vai viņa likumīgais mantinieks var likumā noteiktā kārtībā atjaunot īpašuma tiesības uz nacionalizēto un citādi pēc 1940.gada 17.jūnija atsavināto īpašumu.…