Jaunā 20.gadsimta sākumā Latvijā bija saspringts iekšējais stāvkolis.Pilsētās strādnieki prasīja palielināt algu,saīsināt darbadienu.Notika streiki Liepājā,Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī.¹1904.gadā Krievija sāka karu ar Japānu.Mobilizēti tika arī daudzi strādnieki un zemnieki no Latvijas,tādēļ neapmierinātība tautā vēl pieauga.Laukos vēl joprojām gandrīz puse lauksaimniecībā izmantojamās zemes piederēja muižniekiem. Zemnieki arvien biežāk prasīja likvidēt muižu zemes īpašumus.Grobiņā un Talsos muižu kalpi uzsāka streiku,kad vietējie muižnieki grasījās pazemināt viņiem algas.Protesti tika vērsti arī pret tiem vācu muižniekiem un mācītājiem,kas nicinoši izturējās pret latviešiem.
Ar impērijas valdības politiku nebija apmierināti visi sabiedrības slāņi,arī turīgie uzņēmēji.Viņi prasīja lielākas brīvības slāņi,arī turīgie uzņēmēji.Viņi prasīja lielākas brīvības un daudzviet arī pašnoteikšanās tiesības,jo apzinājās,ka daudzas problēmas valstī rodas nepareizas nacionālās politikas dēļ.Cara valdība negribēja piekāpties, tāpēc impērijas lielākajās pilsētās (Pēterburgā,Varšavā,Tbilisi)un arī Rīgā sākās protesta demonstrācijas.Vēlākie notikumi Latvijā izvērtās par pirmo tautas revolūciju,kuras mērķis bija izcīnīt pašnoteikšanās tiesības.Sakāve karā ar Japānu,smagie dzīves apstākļi strādniekus spieda meklēt izeju,kā uzlabot dzīvi.…
