Vērtējums:
Publicēts: 24.05.2004.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Vidusskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Referāts 'Raiņa "Gals un sākums"', 1.
  • Referāts 'Raiņa "Gals un sākums"', 2.
  • Referāts 'Raiņa "Gals un sākums"', 3.
  • Referāts 'Raiņa "Gals un sākums"', 4.
  • Referāts 'Raiņa "Gals un sākums"', 5.
  • Referāts 'Raiņa "Gals un sākums"', 6.
  • Referāts 'Raiņa "Gals un sākums"', 7.
  • Referāts 'Raiņa "Gals un sākums"', 8.
  • Referāts 'Raiņa "Gals un sākums"', 9.
  • Referāts 'Raiņa "Gals un sākums"', 10.
  • Referāts 'Raiņa "Gals un sākums"', 11.
  • Referāts 'Raiņa "Gals un sākums"', 12.
Darba fragmentsAizvērt

Raiņa, izcilā latviešu dzejnieka, biogrāfijā vissvarīgākais ir procesa apjēgsme: indivīda dzīvība nebeidzamajā pasaules dzīvības plūdumā. Kopības sajūta ar Zemi un Visumu, ar dzīvinošajiem spēkiem dabā un ļaudīs vienmēr tik uzsvērta Raiņa daiļdarbos.
“Gals un sākums” ir visilgāk pārdomātais un sastādītais Raiņa lirikas krājums. Šis krājums tiek uzskatīts par dzejnieka personiskāko un filozofiskāko dzejoļu krājumu. Pirmo impulsu tam dod cīņās un vajāšanās pārmocītā cilvēka prasība pēc atelpas, atpūtas, vēlēšanās atrast ikdienā kaut dažus mierīgus mirkļus. Pretējā gadījumā taču psihei draudētu sabrukums.
“Gals un sākums” sasaucas ar krājumu “Tālas noskaņas zilā vakarā”. Atšķirība ir tā, ka “Galā un sākumā” Rainis runā plašos filozofiskos vispārinājumos, ne vairs konkrētā simbolikā.
Raiņa nolūks ir celt ilgas pēc skaistuma, lai dziļāk justu savu vājumu, lai censtos iegūt pasauli, jo skaistums ir domāts ne tikai dažiem , bet daudziem.

DZEJOĻU KRĀJUMS
“GALS UN SĀKUMS”

Dzejoļu krājuma “Gals un sākums” kompozīcija ir veidota tā, lai pakāpeniski atklātu cilvēka esības jēgu. Krājuma kompozicionālā uzbūve ir atšķirīga no citu krājumu uzbūves.
Ķeroties pie krājuma sastādīšanas, Rainis plānoja nodaļas citu no citas atdalīt nevis ar virsrakstiem, bet ar moto. Viņš nolēma vienā dzejolī atspoguļot dzīves ritmu un šī dzejoļa pantus likt par katras nodaļas moto. Ar dzejoļa “Es ritu” pantiem krājumā atdalītas desmit nodaļas.
Pārdomās un atmiņās par dzīvoto mūžu cilvēks iziet cauri “septiņšķērpu pasaulei”, septiņiem pārdzīvojumu un meklējumu lokiem. Tos simbolizē septiņi vainagi. Vainagu raksturojumam dzejnieks veido savdabīgas trīsrindes – “savieņu pantiņus”. Pirmā rinda – fons, kas ietver noteiktu krāsu un skaņu. Otrā rinda – paša vainaga raksturojums zīmīgā epitetā. Trešā rinda dažādās variācijās atkārto domu: “Es ritu.” Piezīmēs Rainis sastāda pat tabulu, kurā meklē savieņu pantiņa piemērotākos elementus. Tā pagātni raksturo vēja kokle, migla, rasa, sēras, asaru vai pērļu vainags, sarkanā vai rudā krāsa. Vientulību – klusuma balss, zvaigžņu vainags, vienaldzība, violeta krāsa.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants