Mēs katrs gribam, lai mūsu dzīve būtu labāka,interesantāka,tāpēc daudzi to nespēj atrast šeit –Latvijā. Cilvēki dodas laimi meklēt tālumā, taču neapdomājot tās sekas un rīcību. Tik daudziem paliek ģimenes,bērni,vecāki ,kuriem sāp sirsniņas. Tā izjūk tik daudz ģimenes, jo tās šķir attālums un laiks. Tā arī aizbrauca mana klases biedrene, kurai mājas palika bērni. Viņa aizgāja no skolas un mācības neturpināja, bet nopelnīja naudu. Lai spētu vērt šīs durvis, ir jābūt ļoti stipram cilvēkam, tāpēc es apbrīnoju šo cilvēku izvēli.
Par cietuma durvīm runāt ir vis grūtāk. Vēl īsti līdz galam neesmu sapratusi, kāpēc cilvēki tur nokļūst. Vienu reizi pa šīm durvīm iznāk, bet pēc kāda laiciņa tur atgriežas. Man šīs durvis asociējas ar ļaunumu, naidu, atriebību. Nesaprotu, kāpēc cilvēki nespēj saskatīt kaut ko skaistu, mīļu, jo dzīve ir tik īsa.
…
