Bērnības atmiņas
Bērnība Porukam bija rūpju neapēnota un laimīga. Vecāki viņu pasargāja no netīrā zemnieku darba un ganu dzīves. Bērnība ir kā sauls stariņš rūpju ikdienā, kur melniem traipiem vairs nav vietas:
„Desmit gadus stāstu lapas,
Kuras bērnu dienām lemtas,
Ira baltas, ira tīras,
Nav tur melniem burtiem vietas.”
Ka bērns Poruks vēlējās izprast savu un savu līdzcilvēku dvēseles. Viņš vēlējās zināt, kas notiktu, ja... Piemēram, dzejolī „Pie akas bērnu dienās” viņš vēlējies iegrimt akas ūdenī un uzzināt, ko izjustu viņa sirds un prāts:
„Es vēlējos nogrimt un izpētīt visu,
Jā – visu, kas sapņaini, burvīgi mirdz;
Man likās, ka klusajā ūdeņa dzelmē
Pie debess skaidrības tiktu mana sirds.”
…
