20.gadsimta filozofs Ēriks Fromms ļoti labi apraksta vecāku – bērnu attiecības ,tāpēc caur viņa uzskatu prizmu ir iespējams aplūkot ģimenes attiecību problēmas : „Pazudušā dēla”” ģimenē. Šajā „Pazudušā dēla’ sižetā ir morālais princips par to,ka ģimene ir visa pamatā, taču , analizējot sižetu dziļāk, redzam,ka tēva attieksme nav vienlīdzīga pret abiem dēliem un līdz ar to morāles princips kaut kur izkūp. Vienkārši, nav pareizi izturēties nevienlīdzīgi pret abiem dēliem. Un tāpēc tas radīja naidu brālim pret brāli. Šim piemēram, ir Fromma izteiktais formulējums par dinamisko un statistisko adaptāciju . Dinamiskā adaptācija piespiež cilvēku būt pakļāvīgam kādam augstākam cilvēkam (šajā gadījumā, tēvs-) līdz brīdim, kad tiek iespiests izmisuma stāvoklī, un tad pēkšņi šajā cilvēkā sāk parādīties naids, kuru viņš uzkrītoši neparāda, taču šajā „Pazudušā dēla” gadījumā naids no vecāka brāļa puses ir atklāti redzams.…
