“Kurzemītē” tika pieminēta vecā Dundagas pils, kurā iekārtota skola. Tai apkārt ir liels akmens žogs. Katru dienu cilvēki dodas tam garām, žogam ir izgāzts stabs, taču nevienam neienāk prātā to pacelt un nostiprināt vietā. “Dundagas skaistums sāks irt kā aizārdīta zeķe,” rakstījis Ziedonis. Es domāju, ka šim teikumam nav vajadzīgi skaidrojumi, to katrs spēj saprast, izlasot savā klusumā. Ptotams, Dundagas pils nav vienīgā, kur tā notiek, Latvijā ir pilns ar tādām vietām, kur nepieciešams mazliet ieguldīta darba un pacietības. Lai labotos ir tikai nepieciešama uzņēmība, palīdzība no ikkatra, un mēs pārsteidzoši ātri redzētu sava darba ieguldīto rezultātu.
“Kurzemīte” rosina iepazīties ar savas zemes vērtībām, tā lasītājam skaidro mīlestību pret savu tēvzemi. Ziedonis prot uzrakstīt klusumu…
…
